21. Mahānipāto

1. Vaṅgīsattheragāthā

1218.

‘‘Nikkhantaṃ vata maṃ santaṃ, agārasmānagāriyaṃ;

Vitakkā upadhāvanti, pagabbhā kaṇhato ime.

1219.

‘‘Uggaputtā mahissāsā, sikkhitā daḷhadhammino [daḷhadhanvino (sī. aṭṭha.)];

Samantā parikireyyuṃ, sahassaṃ apalāyinaṃ.

1220.

‘‘Sacepi ettakā [etato (saṃ. ni. 1.209)] bhiyyo, āgamissanti itthiyo;

Neva maṃ byādhayissanti [byāthayissanti (?)], dhamme samhi [dhammesvamhi (syā. ka.)] patiṭṭhito.

1221.

‘‘Sakkhī hi me sutaṃ etaṃ, buddhassādiccabandhuno;

Nibbānagamanaṃ maggaṃ, tattha me nirato mano.

1222.

‘‘Evaṃ ce maṃ viharantaṃ, pāpima upagacchasi;

Tathā maccu karissāmi, na me maggampi dakkhasi.

1223.

‘‘Aratiñca [aratiṃ (bahūsu)] ratiñca pahāya, sabbaso gehasitañca vitakkaṃ;

Vanathaṃ na kareyya kuhiñci, nibbanatho avanatho sa [nibbanatho arato sa hi (saṃ. ni. 1.210)] bhikkhu.

1224.

‘‘Yamidha pathaviñca vehāsaṃ, rūpagataṃ jagatogadhaṃ kiñci;

Parijīyati sabbamaniccaṃ, evaṃ samecca caranti mutattā.

1225.

‘‘Upadhīsu janā gadhitāse, diṭṭhasute [diṭṭhe sute (sī.)] paṭighe ca mute ca;

Ettha vinodaya chandamanejo, yo hettha na limpati muni tamāhu [taṃ munimāhu (saṃ. ni. 1.210)].

1226.

‘‘Atha saṭṭhisitā savitakkā, puthujjanatāya [puthū janatāya (saṃ. ni. 1.210)] adhammā niviṭṭhā;

Na ca vaggagatassa kuhiñci, no pana duṭṭhullagāhī [duṭṭhullabhāṇī (saṃ. ni. 1.210)] sa bhikkhu.

1227.

‘‘Dabbo cirarattasamāhito, akuhako nipako apihālu;

Santaṃ padaṃ ajjhagamā muni, paṭicca parinibbuto kaṅkhati kālaṃ.

1228.

‘‘Mānaṃ pajahassu gotama, mānapathañca jahassu asesaṃ;

Mānapathamhi sa mucchito, vippaṭisārīhuvā cirarattaṃ.

1229.

‘‘Makkhena makkhitā pajā, mānahatā nirayaṃ papatanti;

Socanti janā cirarattaṃ, mānahatā nirayaṃ upapannā.

1230.

‘‘Na hi socati bhikkhu kadāci, maggajino sammā paṭipanno;

Kittiñca sukhañcānubhoti, dhammadasoti tamāhu tathattaṃ.

1231.

‘‘Tasmā akhilo idha [akhilo (sī.), akhilodha (saṃ. ni. 1.211)] padhānavā, nīvaraṇāni pahāya visuddho;

Mānañca pahāya asesaṃ, vijjāyantakaro samitāvī.

1232.

‘‘Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati;

Sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotama.

1233.

‘‘Saññāya vipariyesā, cittaṃ te pariḍayhati;

Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ ( ) [(saṅkhāre parato passa, dukkhato mā ca attato; nibbāpehi mahārāgaṃ, mā dayhittho punappunaṃ;) (sī. saṃ. ni. 1.212) uddānagāthāyaṃ ekasattatītisaṅkhyā ca, theragāthāṭṭhakathā ca passitabbā].

1234.

‘‘Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;

Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava.

1235.

‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

Tato mānābhisamayā, upasanto carissasi.

1236.

‘‘Tameva vācaṃ bhāseyya, yāyattānaṃ na tāpaye;

Pare ca na vihiṃseyya, sā ve vācā subhāsitā.

1237.

‘‘Piyavācameva bhāseyya, yā vācā paṭinanditā;

Yaṃ anādāya pāpāni, paresaṃ bhāsate piyaṃ.

1238.

‘‘Saccaṃ ve amatā vācā, esa dhammo sanantano;

Sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā.

1239.

‘‘Yaṃ buddho bhāsati vācaṃ, khemaṃ nibbānapattiyā;

Dukkhassantakiriyāya, sā ve vācānamuttamā.



我来为您翻译这段巴利文经文《大品》(Mahānipāto)中的《婆耆沙长老偈》(Vaṅgīsattheragāthā)：
21. 大品
1. 婆耆沙长老偈
1218.
"我已经离开了，从在家到无家，
妄想追逐着我，这些来自黑暗的放肆念头。
1219.
"那些英勇之子，善射且弓弦坚固，
即使千人包围我，他们也不会退缩。
1220.
"即便更多的女子，前来干扰于我，
也无法动摇我心，因我已住于正法。
1221.
"我亲耳听闻过，太阳种族佛陀说，
通往涅槃之道，我心已乐住其中。
1222.
"若我如此安住，恶魔你来侵扰，
我必如此行事，使你找不到我的道路。
1223.
"已断不乐与乐，及一切居家妄想，
不再造作丛林，无林无欲即比丘。
1224.
"此世间地与空，一切色法所依，
皆是无常衰败，智者明此而行。
1225.
"众生执着诸依，所见所闻触知，
应除此欲不动，不染者称智者。
1226.
"六十种妄想见，凡夫执非法事，
不随众论诤行，不作粗语比丘。
1227.
"坚固久修定者，不欺实智无求，
智者得寂静处，依止圆寂待时。
1228.
"舍慢瞿昙啊！应完全断慢道，
迷醉于慢道者，长久生后悔心。
1229.
"为慢所污众生，慢害堕入地狱，
众生长久忧愁，慢害转生地狱。
1230.
"比丘永不忧愁，道胜正行之人，
享受名誉安乐，说法者如是称。
1231.
"是故无瞋精进，断除障碍清净，
完全舍离我慢，以明灭苦寂静。
1232.
"我为欲贪所烧，我心极为炽然，
请说善灭方法，瞿昙生悲愍心。
1233.
"因为想的颠倒，你的心才炽燃，
应当远离净相，与贪欲相应者。
1234.
"应修不净之想，一境善入定中，
念住于身之中，多修厌离之心。
1235.
"应当修无相想，断除我慢随眠，
由于慢的止息，你将寂静而行。
1236.
"应当只说此语，不令自己热恼，
也不伤害他人，此语实为善说。
1237.
"应当说爱语，令人欢喜之语，
不取他人过失，说令人欢喜语。
1238.
"真实语不死语，此法自古以来，
诸圣者安住于，真实义与正法。
1239.
"佛陀所说之语，为得涅槃安稳，
为灭尽诸苦故，此语诸语最上。

1240.

‘‘Gambhīrapañño medhāvī, maggāmaggassa kovido;

Sāriputto mahāpañño, dhammaṃ deseti bhikkhunaṃ.

1241.

‘‘Saṅkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati;

Sālikāyiva nigghoso, paṭibhānaṃ udiyyati [udīrayi (sī.), udīyyati (syā.), udayyati (?) uṭṭhahatīti taṃsaṃvaṇṇanā].

1242.

‘‘Tassa taṃ desayantassa, suṇanti madhuraṃ giraṃ;

Sarena rajanīyena, savanīyena vaggunā;

Udaggacittā muditā, sotaṃ odhenti bhikkhavo.

1243.

‘‘Ajja pannarase visuddhiyā, bhikkhū pañcasatā samāgatā;

Saṃyojanabandhanacchidā, anīghā khīṇapunabbhavā isī.

1244.

‘‘Cakkavattī yathā rājā, amaccaparivārito;

Samantā anupariyeti, sāgarantaṃ mahiṃ imaṃ.

1245.

‘‘Evaṃ vijitasaṅgāmaṃ, satthavāhaṃ anuttaraṃ;

Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.

1246.

‘‘Sabbe bhagavato puttā, palāpettha na vijjati;

Taṇhāsallassa hantāraṃ, vande ādiccabandhunaṃ.

1247.

‘‘Parosahassaṃ bhikkhūnaṃ, sugataṃ payirupāsati;

Desentaṃ virajaṃ dhammaṃ, nibbānaṃ akutobhayaṃ.

1248.

‘‘Suṇanti dhammaṃ vimalaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;

Sobhati vata sambuddho, bhikkhusaṅghapurakkhato.

1249.

‘‘‘Nāganāmo’si bhagavā, isīnaṃ isisattamo;

Mahāmeghova hutvāna, sāvake abhivassasi.

1250.

‘‘Divā vihārā nikkhamma, satthudassanakamyatā;

Sāvako te mahāvīra, pāde vandati vaṅgiso.

1251.

‘‘Ummaggapathaṃ mārassa, abhibhuyya carati pabhijja khīlāni;

Taṃ passatha bandhapamuñcakaraṃ, asitaṃva bhāgaso pavibhajja.

1252.

‘‘Oghassa hi nitaraṇatthaṃ, anekavihitaṃ maggaṃ akkhāsi;

Tasmiñca amate akkhāte, dhammadasā ṭhitā asaṃhīrā.

1253.

‘‘Pajjotakaro ativijjha [ativijjha dhammaṃ (sī.)], sabbaṭhitīnaṃ atikkamamaddasa [atikkamamadda (sī. ka.)];

Ñatvā ca sacchikatvā ca, aggaṃ so desayi dasaddhānaṃ.

1254.

‘‘Evaṃ sudesite dhamme, ko pamādo vijānataṃ dhammaṃ;

Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, appamatto sadā namassamanusikkhe.

1255.

‘‘Buddhānubuddho yo thero, koṇḍañño tibbanikkamo;

Lābhī sukhavihārānaṃ, vivekānaṃ abhiṇhaso.

1256.

‘‘Yaṃ sāvakena pattabbaṃ, satthu sāsanakārinā;

Sabbassa taṃ anuppattaṃ, appamattassa sikkhato.

1257.

‘‘Mahānubhāvo tevijjo, cetopariyakovido;

Koṇḍañño buddhadāyādo, pāde vandati satthuno.

1258.

‘‘Nagassa passe āsīnaṃ, muniṃ dukkhassa pāraguṃ;

Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.

1259.

‘‘Cetasā [te cetasā (saṃ. ni. 1.218)] anupariyeti, moggallāno mahiddhiko;

Cittaṃ nesaṃ samanvesaṃ [samannesaṃ (saṃ. ni. 1.218)], vippamuttaṃ nirūpadhiṃ.

1260.

‘‘Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ, muniṃ dukkhassa pāraguṃ;

Anekākārasampannaṃ, payirupāsanti gotamaṃ.

1261.

‘‘Cando yathā vigatavalāhake nabhe, virocati vītamalova bhāṇumā;

Evampi aṅgīrasa tvaṃ mahāmuni, atirocasi yasasā sabbalokaṃ.

1262.

‘‘Kāveyyamattā vicarimha pubbe, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;

Athaddasāma sambuddhaṃ, sabbadhammāna pāraguṃ.

1263.

‘‘So me dhammamadesesi, muni dukkhassa pāragū;

Dhammaṃ sutvā pasīdimha, saddhā [addhā (sī. aṭṭha.)] no udapajjatha.

1264.

‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, khandhe āyatanāni ca;

Dhātuyo ca viditvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ.



我来直译这段经文：
1240.
"深慧者智者，善知道非道，
舍利弗大慧，为比丘说法。
1241.
"或略说或广说，皆善为开演，
如同鹦鹉声，辩才涌而出。
1242.
"当他在说法时，众人闻妙音，
以其悦耳声，美妙令人喜；
比丘众欢悦，专注倾耳听。
1243.
"今于十五日清净时，五百比丘俱集会，
断尽结缚无烦恼，灭尽再有仙人众。
1244.
"如转轮圣王，众臣所环绕，
巡行遍四方，直至海边界。
1245.
"如是胜利者，无上商队主，
弟子来亲近，三明离死者。
1246.
"皆是世尊子，此中无虚妄，
我礼敬断除，爱箭日亲族。
1247.
"千余比丘众，亲近善逝者，
说无垢之法，涅槃无怖畏。
1248.
"众闻无垢法，正等觉所说，
正觉实庄严，比丘众前导。
1249.
"世尊称龙象，仙人中第七，
化作大云时，普降弟子雨。
1250.
"日间住处出，欲见导师故，
弟子大勇者，婆耆沙礼足。
1251.
"降伏魔邪道，断除诸障碍，
请看解缚者，如剑分别说。
1252.
"为度诸瀑流，说种种道法，
说此甘露法，法见住不动。
1253.
"光明作者彻见，超越一切住，
知见与证悟，为众说最上。
1254.
"如是善说法，知法何放逸，
故于世尊教，不逸常礼学。
1255.
"佛后觉者长老，憍陈如勤精进，
常得乐住所，常入诸远离。
1256.
"凡弟子应得，随佛教行者，
彼皆已获得，不放逸修学。
1257.
"大威神三明，善知他心者，
憍陈如佛嗣，礼敬导师足。
1258.
"山边坐牟尼，度脱诸苦者，
弟子来亲近，三明离死者。
1259.
"目犍连大神通，以心遍观察，
寻求彼等心，解脱无依着。
1260.
"如是具诸相，牟尼度苦者，
具足诸功德，亲近瞿昙尊。
1261.
"如月离云翳，空中净光明，
如是汝大仙，光耀胜世间。
1262.
"我昔诗癫狂，游行诸村邑，
后见等正觉，度一切法者。
1263.
"彼牟尼为我，说法度诸苦，
闻法生净信，信心由此生。
1264.
"我闻其所说，知蕴与处界，
由此舍居家，出家修无家。

1265.

‘‘Bahūnaṃ vata atthāya, uppajjanti tathāgatā;

Itthīnaṃ purisānañca, ye te sāsanakārakā.

1266.

‘‘Tesaṃ kho vata atthāya, bodhimajjhagamā muni;

Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, ye nirāmagataddasā.

1267.

‘‘Sudesitā cakkhumatā, buddhenādiccabandhunā;

Cattāri ariyasaccāni, anukampāya pāṇinaṃ.

1268.

‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;

Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.

1269.

‘‘Evamete tathā vuttā, diṭṭhā me te yathā tathā;

Sadattho me anuppatto, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

1270.

‘‘Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike;

Suvibhattesu [savibhattesu (sī. ka.)] dhammesu, yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgamiṃ.

1271.

‘‘Abhiññāpāramippatto, sotadhātu visodhitā;

Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyakovido.

1272.

‘‘Pucchāmi satthāramanomapaññaṃ, diṭṭheva dhamme yo vicikicchānaṃ chettā;

Aggāḷave kālamakāsi bhikkhu, ñāto yasassī abhinibbutatto.

1273.

‘‘Nigrodhakappo iti tassa nāmaṃ, tayā kataṃ bhagavā brāhmaṇassa;

So taṃ namassaṃ acari mutyapekho, āraddhavīriyo daḷhadhammadassī.

1274.

‘‘Taṃ sāvakaṃ sakka mayampi sabbe, aññātumicchāma samantacakkhu;

Samavaṭṭhitā no savanāya sotā [hetuṃ (sī. syā.) suttanipātaṭṭhakathā passitabbā], tuvaṃ no satthā tvamanuttarosi’’.

1275.

Chinda no vicikicchaṃ brūhi metaṃ, parinibbutaṃ vedaya bhūripañña;

Majjheva no bhāsa samantacakkhu, sakkova devāna sahassanetto.

1276.

‘‘Ye keci ganthā idha mohamaggā, aññāṇapakkhā vicikicchaṭhānā;

Tathāgataṃ patvā na te bhavanti, cakkhuñhi etaṃ paramaṃ narānaṃ.

1277.

‘‘No ce hi jātu puriso kilese, vāto yathā abbhaghanaṃ vihāne;

Tamovassa nivuto sabbaloko, jotimantopi na pabhāseyyuṃ [na jotimantopi narā tapeyyuṃ (su. ni. 350)].

1278.

‘‘Dhīrā ca pajjotakarā bhavanti, taṃ taṃ ahaṃ vīra tatheva maññe;

Vipassinaṃ jānamupāgamimha, parisāsu no āvikarohi kappaṃ.

1279.

‘‘Khippaṃ giraṃ eraya vaggu vagguṃ, haṃsova paggayha saṇikaṃ nikūja;

Bindussarena suvikappitena, sabbeva te ujjugatā suṇoma.

1280.

‘‘Pahīnajātimaraṇaṃ asesaṃ, niggayha dhonaṃ vadessāmi [paṭivediyāmi (sī. ka.)] dhammaṃ;

Na kāmakāro hi [hoti (sī. ka.)] puthujjanānaṃ, saṅkheyyakāro ca [va (bahūsu)] tathāgatānaṃ.

1281.

‘‘Sampannaveyyākaraṇaṃ tavedaṃ, samujjupaññassa samuggahītaṃ;

Ayamañjali pacchimo suppaṇāmito, mā mohayī jānamanomapañña.

1282.

‘‘Paroparaṃ ariyadhammaṃ viditvā, mā mohayī jānamanomavīriya;

Vāriṃ yathā ghammani ghammatatto, vācābhikaṅkhāmi sutaṃ pavassa.

1283.

‘‘Yadatthikaṃ brahmacariyaṃ acarī, kappāyano kaccissataṃ amoghaṃ;

Nibbāyi so ādu saupādiseso [anupādisesā (sī.), anupādiseso (ka.)], yathā vimutto ahu taṃ suṇoma.

1284.

‘‘‘Acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe,

(Iti bhagavā) kaṇhassa sotaṃ dīgharattānusayitaṃ;

Atāri jātiṃ maraṇaṃ asesaṃ’, iccabravi bhagavā pañcaseṭṭho.

1285.

‘‘Esa sutvā pasīdāmi, vaco te isisattama;

Amoghaṃ kira me puṭṭhaṃ, na maṃ vañcesi brāhmaṇo.

1286.

‘‘Yathā vādī tathā kārī, ahu buddhassa sāvako;

Acchecchi maccuno jālaṃ, tataṃ māyāvino daḷhaṃ.



我来直译这段经文：
1265.
"实为众多利，如来出世间，
为诸男与女，奉行其教者。
1266.
"为彼等利益，牟尼证菩提，
为诸比丘尼，见无依着者。
1267.
"具眼者善说，太阳族佛陀，
四种圣谛法，怜愍诸众生。
1268.
"苦与苦集起，及苦之超越，
八支圣道法，趣向苦寂灭。
1269.
"如是诸法义，我已如实见，
自利已达成，佛教已实行。
1270.
"我实善来至，我佛陀座前，
于善分别法，得证最上义。
1271.
"已达神通彼岸，清净天耳界，
已得三明通，善知他心智。
1272.
"我问无上慧导师，现法断疑惑者，
阿伽罗婆（Aggāḷava）比丘圆寂，知名具德寂灭心。
1273.
"尼拘律迦叶是其名，世尊为婆罗门立，
彼求解脱而礼敬，精进坚固见正法。
1274.
"释迦啊！我等皆欲知，彼弟子遍眼者，
我等耳根皆竖立，汝是导师无上者。
1275.
"断我等疑惑请说此，广慧者告知涅槃，
请于我等中间说，遍眼如千眼帝释。
1276.
"此世间一切缠，无明分别疑处，
得见如来则断除，此眼实人中最上。
1277.
"若人不断诸烦恼，如风吹散乌云团，
暗覆一切世界时，具光明者不能照。
1278.
"智者作光明，我思汝勇者亦如是，
我等来见智慧者，众中为我显迦叶。
1279.
"请速发美妙音声，如鹅舒展柔和鸣，
音声圆润善安立，我等正直心听闻。
1280.
"断尽生死无余者，我说降伏清净法，
非凡夫所能行为，如来善思而后说。
1281.
"此是汝善说解释，正直慧者善领受，
此最后合掌敬礼，勿迷惑智无上慧。
1282.
"已知胜劣圣法已，勿迷惑智无上勇，
如热时渴求清水，我愿闻法雨降注。
1283.
"迦叶所行梵行事，其目的是否有成？
彼是无余般涅槃，抑或尚余？愿闻解脱。
1284.
"已断此名色爱，
（世尊言：）断黑暗流久随眠，
超越生死无有余，五上首者世尊语。
1285.
"我闻此生净信，仙人中最上语，
我问非空无益，婆罗门不欺我。
1286.
"如说而行者，是为佛弟子，
断除死魔网，坚固幻师织。

1287.

‘‘Addasa bhagavā ādiṃ, upādānassa kappiyo;

Accagā vata kappāno, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.



1287.
"世尊见执取之源，迦毗耶超越而去，
迦叶实已经度过，难度死魔领域境。"
provided by EasyChat

1288.

‘‘Taṃ devadevaṃ vandāmi, puttaṃ te dvipaduttama;

Anujātaṃ mahāvīraṃ, nāgaṃ nāgassa orasa’’nti.

Itthaṃ sudaṃ āyasmā vaṅgīso thero gāthāyo

Abhāsitthāti.

Mahānipāto niṭṭhito.

Tatruddānaṃ –

Sattatimhi nipātamhi, vaṅgīso paṭibhāṇavā;

Ekova thero natthañño, gāthāyo ekasattatīti.

Niṭṭhitā theragāthāyo.

Tatruddānaṃ –

Sahassaṃ honti tā gāthā, tīṇi saṭṭhisatāni ca;

Therā ca dve satā saṭṭhi, cattāro ca pakāsitā.

Sīhanādaṃ naditvāna, buddhaputtā anāsavā;

Khemantaṃ pāpuṇitvāna, aggikhandhāva nibbutāti.

Theragāthāpāḷi niṭṭhitā.

我来直译这最后一段经文：
1288.
"我礼敬天中天，两足尊之子，
随生大勇者，龙象所生子。"
如是具寿婆耆沙长老说此偈。
大品终。
其摄颂：
七十品之中，婆耆沙善辩，
唯一长老无他人，偈颂七十一。
长老偈终。
其摄颂：
此偈共一千，又三百六十，
长老二百六十四，已被宣说。
无漏佛子众，已作狮子吼，
已达安稳处，如火聚寂灭。
长老偈经终。

